| Kalnu kristāls |
|
Mākslas galerijā “PUTTI” no 20. novembra līdz 5. decembrim izstāde “KALNU KRISTĀLS”.
KALNU KRISTĀLS – dārgakmens. Tas ir apzīmējums caurspīdīgajiem, bezkrāsainajiem kvarca kristāliem. Tā caurspīdības pakāpe var būt daudzveidīga. Reizēm tajos ir gaisa vai ūdens burbulīši, kas rada miglainus laukumus un pienainu efektu. Kalna kristāla cietība ir 7. Cietībai ir liela nozīme dārgakmeņa slīpēšanā. Mīkstākos minerālus var tikai nopulēt, bet cietākos (arī kalnu kristālu) vat slīpēt. Kalnu kristāls bieži tiek slīpēts briljanta slīpējumā. Lielais grieķu filosofs Aristotelis (384.–322. g. pr. Kr.) viens no pirmajiem izvirza pieņēmumu, ka kalnu kristāls nav nekas cits kā dziļi sasalis, pārakmeņojies ledus, jo sastopams vien augstu kalnos, kur valda mūžīgais sasalums. Šis viedoklis pastāv līdz 18. gs. Attīstoties tādām zinātnēm kā mineraloģija un ģeoloģija, mīti tiek kliedēti un nu jau mēs par kalnu kristālu varam runāt zinātniskā valodā. Šodien kalnu kristāls tiek uzskatīts par vērtīgu dārgakmeni, jo tā būtība sastāv no divām dzīvībai svarīgām stihijām - gaisa un ūdens. Senās pilsētas Trojas teritorijā veiktajos izrakumos tikušas atrastas kalnu kristāla lēcas (t.s. “Trojas dārgumi” datēti 2600-2450. g.p.m.ē.). Vienai šādai lēcai palielinājums bija 11 reižu. Senie grieķi un romieši no kalna kristāla izgatavoja traukus, zīmogus. Kalnu kristāla dzidrums tika uzskatīts par pieticības un domu skaidrības simbolu, savukārt pats kalnu kristāls - par talismanu, kas nodrošina līguma ievērošanu. Romas imperatoram Nēronam (37.- 68. g. pēc Kr.) esot bijuši divi skaisti, ideāli, dzidri kalnu kristāla kausi. Romas patrīcieši vasarās atvēsināja rokas ar lielām kalnu kristāla lodēm. Ķīnā un Japānā amatnieki kā savas meistarības apliecinājumu izgatavoja pēc iespējas ideālas formas lodes, kuras tiek eksponētas daudzos pasaules muzejos.Viduslaikos viens no populārākajiem kalnu kristāla izmantošanas veidiem bija t.s. kristāla bumba - nākotnes zīlēšanas vajadzībām. Kalnu kristāla apstrādes māksla sasniedza savu uzplaukumu renesanses laikā, īpaši Milānā, Turīnā, Prāgā un Vīnē. Bagātīga no kalnu kristāla darinātu trauku kolekcija glabājas Vīnē. K.G. Faberžē (1846.-1920.) – Krievijas cara galma juvelieris – bija ļoti iecienījis kalnu kristālu kā materiālu. Viņam bija tuva ledus un sniega tēma, kas atspoguļojas gan brīnišķīgajās Lieldienu olās, gan rotās. Ticība kalnu kristāla dziedinošām un nākotnes paredzēšanas spējām saglabājas vēl mūsdienās. To kā simbolisku dārgakmeni izmanto 15 gadu laulības gadadienai. Neapstrādāts kalnu kristāls izskatās kā dārgums no pasaku grāmatām, nācis no dabas slēptākajām dzīlēm. Tā ceļš līdz gatavai rotai ir garš un piedzīvojumu pilns. Sākot no entuziastu riskantajām kristālu medībām augstu kalnos līdz rotu mākslinieka fantāzijas lidojumam. Atšķirīgas interpretācijas par to, cik dažādi ir kalnu kristāli rotās, un cik dažādas var būt rotas ar kalnu kristāliem demonstrēs galerijas rotu mākslinieki VALDIS BROŽE, GUNTIS LAUDERS, GINTS STĒLIS, MĀRIS ŠUSTIŅŠ, JĀNIS VILKS un SAULIUS TREINY (Lietuva). Jo „nav iespējams raudzīties uz dabas radīto, nerodot vielu neprātīgai fantāzijai” - Džeina Ostina (1775.–1817.) Izstādes scenogrāfs - mākslinieks Aigars Bikše. Pirmo reizi izstādes ietvaros tiek uzņemta filma par mākslinieku grupas radošo procesu
Filmu var lejupielādēt šeit: |
